Mirušo grāmata ir sena ēģiptiešu bēru literatūra, kas tiek izmantota no Jaunās Karalistes pirmsākumiem, aptuveni 1550. gadā pirms mūsu ēras, līdz aptuveni 50. gadam p.m.ē. Populāro nosaukumu ieguva daži rietumu zinātnieki. Teksta oriģinālais ēģiptiešu nosaukums, kas tiek tulkots kā Grāmata par nākamo dienu. Ir arī cits tulkojums, kas būtu grāmata “Emerging Forth in the Light”.
Vārds “grāmata” ir vistuvākais termins, lai aprakstītu brīvo tekstu kolekciju, kas sastāv no daudzām burvju burvestībām, kuras ir paredzētas, lai palīdzētu ceļam pa miruša cilvēka duātu vai pazemi, kā arī pēcnāves dzīvē, un to ir rakstījuši vairāki priesteri aptuveni 1000 gadu laikā.
Mirušo grāmata bija daļa no bēru tekstu tradīcijas, kas ietver agrākos piramīdas tekstus un zārku tekstus, kas tika uzgleznoti uz priekšmetiem, nevis uz papirusa. Dažas no iekļautajām burvestībām tika ņemtas no šiem vecākiem darbiem, un tās datētas ar 3rd tūkstošgades p.m.ē. Vēl dažas burvestības ir sacerētas vēlāk Ēģiptes vēsturē, sākot ar trešo starpposmu.
Dažu īsu sadaļu hieroglifi no šī senā ēģiptiešu bēru teksta tiek izmantoti daudzos ēģiptiešu tetovējumu veidos. Parasti tās ir krāsaini ilustrētas, šī darba papirusa ritināšanas kopijas tika atrastas Ēģiptes kapenēs. Kā mēs jau minējām, Mirušo grāmata ir viena no Ēģiptes bēru literatūras sastāvdaļām, un to galvenokārt veido burvju burvestības un formulas, kuras tiek izmantotas, lai aizsargātu, kā arī palīdzētu mirušajam pēcnāves dzīvē. Tajā ir arī daudzi pamata uzskati, kas iekļauti senās Ēģiptes reliģijā.
Kad cilvēki izmanto šo konkrēto mākslas darbu tetovējuma idejai, nav sajūtas par saslimšanu. Mirušo grāmata ir funkcionējošs un utilitārs instruments, kas koncentrējas uz dzīvi. Tomēr tā nebija arī Ēģiptes reliģijas centrālā svēta grāmata.
Komentāri